Kopš tā laika, kad V. Dombrovskis (JL) ticis pie valdības grožiem, to vien dzirdam kā taupība. Cērpam algas, cērpam pabalstus un merdējam badā tos kam to visu atņemam. Savādi ir tas, ka vārdi visai bieži nesaskan ar darbiem.
Ta piemēram visiem ir zināms, ka tuvojas 4. maijs. Protams, ka 4. maiju atzīmēs, ņemot vērā ka aizrit 20 gadi kopšneatkarības deklarācijas pieņemšanas. Man grūti iedomāties, ka šī diena ir jāreklamē tik plaši un uzbāzīgi, kā tas tiek darīts šobrīd. Tā piemēram Vecmīlgrāvī pēkšņi uzradās reklāmas stends uz kura skaidri un gaiši bija redzams uzraksts "4. maijs". Bet jābūt naivam, lai ticētu ka šis ir vienīgais stends. Gan jau ka tādi ir izbārstīti pa visu Rīgu. Esmu strādājis ar reklāmu pietiekami ilgi un varu droši apgalvot, ka šis reklāmas veids nav tas lētākais variants krīzes laikā. Aptuvenā līguma cena varētu būt daudzi tūkstoši latu. Tas prieks maksā dārgi. Šo naudu jau nu varēja pavisam mierīgi novirzīt citiem mērķiem. Kaut vai medicīnai. Tur vismaz kādam cilvēkam izglābtu dzīvību.
Otrs paradokss. Latvijas tiesu ēkas un zemesgrāmatu nodaļas turpmāk apsargās SIA "Ave Lat Sargs". Viņi uzvarēja kaut kādā konkursā par tiesībām veikt apsardzes pakalpojumus. Plānotā līgumcena esot gandrīz Ls 100 000. Pieskaitīsim vēl neprognozējamo inflāciju un citus pakalpojumus, tad šī cena uzlēks vēl daudz augstāk. Jocīgi, bet man likās ka valsts iestādes jāapsargā valsts policijai. Diezvai privātā apsardze var nodrošināt kārtību un drošību. Drīzāk atbilde ir jāmeklē jautājumā - kam tas ir izdevīgi? Kura naudasmaciņš kļūs ievērojami biezāks no šī darījuma?
Padomāsim par to.