Tad, kad vēlēšanas klauvē pie durvīm, mūsu politiķi pieliek visus spēkus, lai piesaistītu sev iespējami lielāku vēlētāju pūli. Rīgas dome ar Nilu Ušakovu (SC) priekšgalā vairs neredz iespēju aizliegt (it kā) nacistisko piemiņas pasākumu Rīgā. Tātad, jāsecina ka Saskaņas Centrs (SC) un LPP/LC ar A. Šleseru priekšgalā baidas to darīt, lai neatbiedētu potenciālos pēdējos atlikušos vēlētājus. Savukārt mūsu "Vienotības" politiskā elite baidas no tā paša bubuļa... Viņiem tak ir jāsaglabā Latvijas tēls ebreju tautas, ES un krievvalodīgo vēlētāju acīs. Visi viņi baidas skandāla, kas sagandētu izredzes nokļūt starp tiem simts izredzētajiem, kas rudenī sāks "kalpot" savai tautai...

Ironiski, bet pat mūsu prezidents V. Zatlers ir spiests pūst vairākuma stabulītē, lai paliktu kaut nelielas teorētiskas izredzes uz atkārtotu palikšanu prezidenta krēslā. Tā vien liekas ka mūsu ievēlētie "tautas kalpi" balansē uz virves virs bezdibeņa, kur vienā pusē uzglūn lauva, bet otrā pusē krokodils... Varbūt mūsu politiķiem tomēr ir šis tas jāpamācas no plaši pazīstamā barona Minhauzena, kurš it visur atrada risinājumu?

Pat ja pieņemam, ka Uldis Freimanis fano par fašistiem, tad rodas pamatots jautājums - ar ko šis pasākums ir sliktaks par 9.maiju? Vai tad komunisms nebija tāds pats fašisma paveids? Vai tad komunisti nešāva ebrejus? Vai krievu karavīri neaplaupīja iekaroto teritoriju iedzīvotājus? Vai komunistiskā čeka nespīdzināja cilvēkus? Padomāsim par to, ko aizliedzam un nosodam...

Bet varbūt Uldim Freimanim ir taisnība - pirms viņam pārmet fašisma popularizēšanu un atceres pasākumu īstenošanu, varbūt N. Ušakovam, V. Dombrovskim, V. Zatleram un vēl daudziem citiem derētu painteresēties par Latvijas vēsturi. No vēstures aizbēgt nevaram, bet mēs varam to atcerēties, lai nepieļautu tās atkārtošanos...