Partiju un apvienību solījumi
Ko tad saka mūsu jaunizceptie politiskie spēki par sevi? Vai var ticēt viņu solījumiem, tas jāizsver katram pašam. Bet tā kā es šo blogu iesāku tāpēc, ka saskatīju daudz visādu nejēdzību, tad pastāstīšu par to, kā to visu redzu es ar savām acīm...
Vienotība.
Mēs esam apvienojušies kopīgam mērķim: veidot tādu Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. Tādu Latviju, kurā cilvēks var piepildīt savas dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību. Kur valsts veicina sadarbību, kas saliedē sabiedrību un garantē sociālo stabilitāti un drošību. Veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, tādu, kuru raksturo laba pārvaldība, tiesiskums, sociālais atbildīgums. Tādu, par kuru var teikt, ka tā ir radošuma, uzņēmīguma un uzņēmējdarbības valsts, ka tā ir dzīvīgi zaļa un ekoloģiska valsts un ka šajā valstī dzīvo stipras gribas cilvēki. Mūsu mērķis ir Latvija - progresīva un ilgtspējīga valsts.
Mūs vieno kopīgas vērtības
Mēs esam par:
- Godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku
- Cieņu pret cilvēku, toleranci un rosīgu pilsonisko sabiedrību
- Sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku
- Kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pieejamību
- Efektīvu valsts pārvaldi
- Nodokļu politiku, kas veicina modernu tautsaimniecības attīstību
- Nacionālu, demokrātisku valsti Rietumu sabiedrībā
Mēs esam par Latviju - brīvu no korupcijas, oligarhu varas un vadonisma.
Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot līdzsvaru starp mūsu partiju pārstāvētajām Eiropas liberālajām, konservatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, ir iespējams sasniegt mūsu mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.
Mēs esam gatavi smagam darbam
Mēs apzināmies, ka mūsu atbildība ir pārvarēt krīzi – ekonomisko un uzticības krīzi.
Mēs uzskatām, ka nepiedodami bija tas, ka, atgūstot savu vietu Eiropā un kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, netika radīti jauni mērķi, ap kuriem konsolidēt mūsu valsts turpmāko attīstību un izaugsmi.
Ekonomiskās krīzes smagums atgādināja, cik labklājība viegli nāk un zūd, ja tā nav ilgtspējīga. Latvijas tautsaimniecība nav pietiekami konkurētspējīga ne reģionālā, ne globālā mērogā. Straujo attīstības gadu valdībām nav bijis redzējuma par Latvijas attīstību, tās nav parūpējušās par valsts budžeta rezervju veidošanu, ir pieļāvušas ievērojamu budžeta deficītu, tāpēc Latviju globālā finanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi īpaši smagi.
Mēs apzināmies, ka šādā situācijā nevar būt vieglu un vienkāršu risinājumu, bet tieši tas liek mācīties no kļūdām un veidot labāku Latviju.
Mūsu mērķis ir plaukstoša XXI gadsimta Latvija
Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus, un smags darbs tiek atalgots. Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritāte, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē.
XXI gadsimta Latvijai ir jābūt taisnīgi un labi pārvaldītai valstij, kur politiķi atbildīgi pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses.
XXI gadsimta Latvijai ir īpaša vieta Rietumu saimē un pasaulē neatkārtojamās savpatnības dēļ. Sargāt, attīstīt un nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu, nacionālo identitāti ir mūsu pienākums. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams visu šeit dzīvojošo tautību kultūras pienesums, bagātība daudzveidībā.
Latvijas valstij ir jābūt tādai, lai Latvijas cilvēki spētu pašapzinīgi un zinoši izmantot XXI gadsimta atvērtās pasaules iespējas.
Mūsu prioritātes ir:
- Izglītots un uzņēmīgs cilvēks
Izglītotība ir vienīgais iespējamais Latvijas izaugsmes dzinējspēks. Vienīgi uzņēmīgums, jaunrade un izcilība var kļūt par katras izglītības, pārvaldes vai biznesa organizācijas sekmīgu attīstības dzinuli. Nepieciešams koncentrēt resursus un kompetenci, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību, ar tautsaimniecības vajadzībām pamatotu arodizglītību un fokusētu augstākās izglītības piedāvājumu.
- Ilgtspējīga izaugsme un strauja izeja no krīzes
Piecos gados ir jāsasniedz stabila Latvijas ekonomikas izaugsme, nodrošinot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu, pašnodarbinātības iniciatīvas, tādējādi veicinot bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Nepieciešams atbalstīt uzņēmējdarbības eksportspēju, inovācijas un pašmājās ražoto un veidot nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un veicina ekonomikas izaugsmi. Ir jāturpina Valda Dombrovska valdības iesāktais, izvedot valsti no maksātnespējas, atgūstot ārvalstu partneru uzticēšanos Latvijai, samazinot uzblīdušo un dārgo valsts pārvaldi un veidojot sabalansētu valsts budžetu.
- Sociāli iekļaujoša, vesela un solidāra sabiedrība
Ir jāmazina nabadzība un izstumtība, nodrošinot atbalstu grūtībās nonākušajiem, sociālu drošību sabiedrības visvairāk aizsargājamām grupām. Lai panāktu labāku sabiedrības veselību, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīvesveidu un radīt ikvienam pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Ir īpaši nepieciešams gādāt par finansiāli ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas ir balstīta uz visu iedzīvotāju līdzdalību tās finansēšanā, solidāri maksājot nodokļus. Nepieciešams rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu, ģimenes atbalsta politiku.
- Godīga un atbildīga politika
Stipras valsts pamatā ir aktīva un politiskajos procesos ieinteresēta sabiedrība, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot atvērtu politiku, kur pilsoniskā sabiedrība iesaistās lēmumu pieņemšanā. Izveidot nelielu, efektīvu, kompetentu un depolitizētu valsts pārvaldi. Nodot privātajam sektoram tās valsts funkcijas, kuras tas spēj īstenot sekmīgāk.
Mūsu spēks ir vienotībā
Šos mērķus sasniegt iespējams, tikai vienojoties, liekot kopā prātus un pūliņus, pieredzi un jaunradi, smagu darbu un sirds enerģiju. Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā - sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai piedāvāt godīgu, taisnīgu, inteliģentu, eiropeisku, demokrātisku, atvērtu, konsolidētu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem. Visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē notikušas tikai tad, kad esam bijuši vienoti. Mēs pazīstam un atceramies Latvijas Atmodas laika pacilājošo lepnumu un spēku, vienotību Baltijas ceļā un Dziesmusvētkos. Mēs bijām kopā Lietussargu revolūcijā.
Vienoti mēs neesam sīki. Vienoti mēs esam rīcībspējīgi. Vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu politiku, jaunu spēku valsts sekmīgai attīstībai.
Tautas kustība
Ieva Plaude-Rēlingere
Katrai kustībai ir svarīgi pateikt: kā intereses mēs pārstāvam un ko mēs vēlamies sasniegt? Mūsu kustības „Par Labu Latviju!” mērķi var definēt – turīgi iedzīvotāji pārtikušā Latvijā.Valsts ir katras nācijas augstākais attīstības posms, kuras mērķis ir nodrošināt nācijas attīstību ilgtermiņā. Nācijas tiesības uz pašnoteikšanos mēs esam realizējuši jau otro reizi.Jādefinē valsts mērķiKas ir šie „mēs”, kas ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība par Latvijas valsti? Pārāk daudz šodien ir to, kuri mīl šo zemi, bet neieredz šo valsti. Valsti nīst gan tie, kuri to asociē ar valdību, gan arī tie, kuri ir pārliecināti, ka latviešiem vispār nav tiesību uz savas valsts eksistenci. Es runāšu par to ļaužu grupu, kuri sevi uzskata par latviešiem. Pieļauju, šie cilvēki valsti noliedz tāpēc, ka valsts nav izvirzījusi mums visiem kopā sasniedzamu skaidru mērķi.
Pēc 2004. gada, sasniedzot virsotnes – Eiropas Savienību un NATO, valsts it kā apstājās un nenotika nācijas konsolidācija. Šodien, 2010. gadā, ir redzams – valstij nav kopīgas vīzijas, joprojām nav virsmērķa. Par nacionālajām interesēm mēs varam runāt brīdī, kad ir skaidri definēti valsts mērķi. Tieši ilgtermiņa mērķu neesamība nosaka to, ka īstermiņa problēmām tik grūti rast risinājumu. Mūsu uzdevums ir nospraust ceļu nākamajām paaudzēm.
Šobrīd Latvija pasaulē var lepoties ar saviem kultūras cilvēkiem un viņu sasniegumiem. Mūsu operas mākslinieki uzstājas prestižos operteātros un koncertzālēs, mūsu māksliniekus zina visā pasaulē. Taču bez kultūras un mākslas mērķiem mums vajadzīgi arī skaidri mērķi ekonomikā.Mums nav jāgaida tikai Eiropas Savienības aizdevumi un humpalu kravas. Mums pašiem jāpārdod sava prece Eiropā. Latvijai jābūt skaidri definētām ekonomikas interesēm, un tās arī jāaizstāv.No dažādiem skatpunktiemKāda ir situācija no ikviena iedzīvotāja un uzņēmēja skatupunkta raugoties? Bezdarbs aptvēris 200 tūkstošus cilvēku, emigrācija šajā gadā vien palielinājusies par 20%. Kopējais valsts, pilsoņu un uzņēmēju parāds ir 20 miljardi latu.
Kā Latvijas situācija izskatās no valdības redzes punkta?Valsts aizdevums ir tikai 4 miljardi latu. Valsts ārējais parāds – tikai 32% no iekšzemes kopprodukta. Valsts kasē ir nauda, un no valdības viedokļa īsti par ko uztraukties nav. Droši vien tāpēc valdības attieksme ir tāda, kāda tā ir, un aktīvu rīcību no valsts varas puses mēs neredzam.Vai tiešām var būt tā, ka valdība neaizstāv Latvijas pilsoņu un savas valsts uzņēmēju intereses? Nerēķinoties ar tautas neapmierinātību un neieklausoties uzņēmēju izteikumos, valdības darbu ar cietu roku, kā ikviens aizdevējs, vada Starptautiskais Valūtas fonds. Pretstatā tam jāmin Rietumeiropas valdības, kuras dara visu, lai viņu tautas nesajustu pasaules finanšu krīzes sekas.Izcilāko mazo ekonomiku 2020. gadāKo vēlas „Par Labu Latviju!”? Mūsu mērķis – lai 2020. gadā Latvijā ir izcilākā mazā ekonomika. Lai katrā uzņēmumā vidējā darba alga būtu 3000 eiro mēnesī.Turīga sabiedrība nav izdevīga tikai šaurai uzņēmēju grupai vien. Pasaulē turīgumu vispirms saista ar izglītību, ar uzņēmību, ar godīgu konkurenci. Turīgas sabiedrības pamatā ir skaidra vērtību sistēma, tāpēc turīgu sabiedrību interesē dot naudu izglītībai, kultūrai, uzturēt mākslas iestādes.Kāpēc turīga sabiedrība un turīgs darba devējs ir izdevīgs arī katram pensionāram? Ja viena cilvēka darba alga ir 300 lati, no tās sociālajām iemaksām iespējams uzturēt vienu pensionāru. Ar 2000 latu lielas algas sociālajām iemaksām iespējams uzturēt jau piecus pensionārus.Turīga Latvija panāks arī to cilvēku atgriešanos, kuri aiz izmisuma devušies pelnīt naudu uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un citām valstīm. Viņu darbs tad cels mūsu, nevis citu valstu ekonomikas.Vai desmit gadi nav pārāk īss laika posms šāda mērķa sasniegšanai? Ja 1984. gadā, kad Latvijas Universitātes Lielajā aulā saņēmu diplomu, man kāds būtu teicis, ka pēc divdesmit gadiem Latvija būs Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, man liktos, tie ir traki un nerealizējami sapņi. Taču šodien šis sapnis ir realitāte.Ir svarīgi, ka mums ir mērķis – labākā mazā ekonomika Eiropā. Vai Latvija šo mērķi sasniegs 2020. gadā vai nedaudz vēlāk, tas vairs nav tik būtiski.„Par Labu Latviju!” aizstāvēs katru, kas vēlēsies kļūt turīgs ar godīgu darbu Latvijas labā.
Pēc 2004. gada, sasniedzot virsotnes – Eiropas Savienību un NATO, valsts it kā apstājās un nenotika nācijas konsolidācija. Šodien, 2010. gadā, ir redzams – valstij nav kopīgas vīzijas, joprojām nav virsmērķa. Par nacionālajām interesēm mēs varam runāt brīdī, kad ir skaidri definēti valsts mērķi. Tieši ilgtermiņa mērķu neesamība nosaka to, ka īstermiņa problēmām tik grūti rast risinājumu. Mūsu uzdevums ir nospraust ceļu nākamajām paaudzēm.
Šobrīd Latvija pasaulē var lepoties ar saviem kultūras cilvēkiem un viņu sasniegumiem. Mūsu operas mākslinieki uzstājas prestižos operteātros un koncertzālēs, mūsu māksliniekus zina visā pasaulē. Taču bez kultūras un mākslas mērķiem mums vajadzīgi arī skaidri mērķi ekonomikā.
Kā Latvijas situācija izskatās no valdības redzes punkta?
